KINO EIZENŠTEINS | Podcast en RSS.com

KINO EIZENŠTEINS

KINO EIZENŠTEINS

por Mistrus Media

Televisión y Cine Cine de Historia

Temporada 1

Kino Eizenšteins saruna "Kinoteātri un auditorija"

Kinoteātri un mūsdienīga kino recepcija tradicionālā kino skatīšanās formātā. 2023. gadā kinoteātrim “Splendid Palace” apritēja 100 gadi un kinoteātrim “Forum Cinemas” – 20 gadi. Kinoteātri kā senākas un jaunākas vēstures daļa un kā varētu mainīties kinoteātru funkcijas. Kāda varētu būt kino skatīšanās pēc pieciem gadiem, kā kino skatās Z paaudze. Par to, kāda veida kino paredzēts lielajam ekrāna mūsdienās sarunājās kinokritiķe un kinoteātra “Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa, kinokritiķe un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Forum Cinemas mākslinieciskā vadītāja Elīna Liberte, kino izplatīšanas uzņēmuma “Kino Punkts” partnere Maija Kalniņa un kinoproducents Gints Grūbe.

Kino Eizenšteins saruna "Mūsdienu kino naratīvi"

Kino ainava pēdējos gados piedzīvo kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas, notiek žanra filmu uzplaukums, kino klasiķi turpina strādāt A klases festivāliem, straumēšanas platformu skaits un saturs pieaug. Kas notiek ar filmās ietvertajiem stāstiem, kino valodu un formām? Pēc pagājušā gada aizvadītajiem Kannu, Berlīnes un Venēcijas festivāliem – atskats uz kino jaunu naratīvu veidošanos. Sarunā piedalās kino kritiķe, pētniece, kuratore Dārta Ceriņa, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore, LR3 programmas “Klasika” raidījuma “Piejūras klimats” veidotāja Sonora Broka, režisore, publiciste, scenāriju autore Marta Elīna Martinsone un kino režisore, scenāriju autore Signe Birkova. Raidierakstu vada kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali, redaktors Gints Grūbe, izpildproducente Melānija Gulbe.

Kino Eizenšteins saruna "Kino skatīšanās tendences"

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā, pandēmijas turpināšanās 2021. gadā un aizvien pieaugošā klimata krīze padarīja praktiski neiespējamas prognozes kino nozarē. To atzina Gēteborgas kino festivāla ikgadējā Nostradamus ziņojuma veidotāji par kino veidošanas, skatīšanās un izplatīšanas tendencēm pasaulē pagājušajā gadā. Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda apjukums un neprognozējamība, skaidrs, ka kino turpinās skatīties un kinoskatītāju tikšanās vietas ir vajadzīgas vairāk nekā jebkad agrāk. Raidieraksts “Kino Eizenšteins” analizē, kā mēs skatījāmies kino 2022. gadā Latvijā un pasaulē, un prognozē nākotni. Raidierakstu sērijā "Kino Eizenšteins" sarunā “Kino skatīšanās tendences” piedalās kino zinātnieces, kritiķes Kristīne Simsone un Dārta Ceriņa, LMT viedtelevīzijas satura eksperte Anna Rozenvalde, kinoteātra "Kino Bize" vadītājs Māris Prombergs, sarunu vada filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe.

Kino Eizenšteins saruna "Vēsturiskais kino"

Šobrīd Latvijā top vairākas vēstures rekonstrukcijas un interpretācijas par vēstures tēmām. Mūsdienu kinematogrāfa naratīvā un tematikā izmanto dažādus vēsturiskus periodus, lielus vēstures notikumus vai pagrieziena punktus nācijas, tautas, valsts vai visas pasaules līmenī. Katrs laikmets un tajā dzīvojošie autori ar kinematogrāfisku un citu komunikācijas līdzekļu palīdzību no jauna veido attiecības ar attiecīgā laikmeta vēstures tēmām vai arī padara tās aktuālas, apstiprinot priekšstatu, ka katrā laikmetā ne tikai vēsturnieki, bet arī kinematogrāfisti, rakstnieki, žurnālisti un citi mākslinieki rada no jauna. Vēsturiskas filmas sasniedz stabilu auditoriju Latvijā, arī Eiropas A klases festivālu oficiālajās programmā regulāri tiek iekļautas vēsturiskas filmas vai filmas, kas ietver vēstures stāstus. Kāds sakars vēstures kino naratīviem ar vēsturi? Kā izstāstīt vēsturi? Kā uz to skatīties no mūsdienu viedokļa? Kas ir vēsture tagad? Kā runāt par 90.gadiem, 20-30.gadiem, 80. gadiem, kas ir izdomāti vēstures stāsti un, kas nosaka vēstures interpretāciju kino valodā un šo stāstu recepciju. Raidierakstu sērijā "Kino Eizenšteins" sarunā “Vēsturiskais kino” piedalās mākslas zinātņu doktors, vairāku vēsturisku spēlfilmu režisors Dāvis Sīmanis, kinorežisore un rakstniece Kristīne Želve, kas veidojusi gan vēsturiskas dokumentālās, gan spēlfilmas, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Inga Pērkone, vairāku vēsturisku filmu režisors Viesturs Kairišs, sarunu vada kino zinātniece Dārta Ceriņa.

Kino Eizenšteins saruna "Komēdija"

“Komēdija nereti tiek saistīta ar intelektuālo prasību samazinājumu, lai gan nav sarežģītāka žanra par komēdiju,” rakstīja vācu kinokritiķis Francs Stadlers, piebilstot, ka laba komēdija apbur skatītāju ar izstrādātam detaļām un insicējuma rafinētību, scenārija autoru fantāziju un inteliģenci, aktieru interpertācijas spējam. Eiropas komēdija arī Eiropas kinokadēmijas balvu klāstā “Eiropas komēdija” tiek izdalīta kā īpaša nominācijas kategorija, lai veicinātu komēdijas žanra kvalitatīvu attīstību, jo kopējā tendence, ka komēdijas ārpus savas zemes ceļo reti. Komēdijas žanrs Latvijā nereti saistīts ar zemākas kvalitātes kino valodas zīmi gan attiecībā uz aktierisko meistarību, gan sižetiskiem risinājumiem, gan attiecībā uz tehniskām kvalitātēm. No otras puses pēdējos gadu t.s. mazbudžeta komēdijas ir piesaistījušas lielu skatītāju atsaucību apmeklējuma ziņā, taču arthouse stilistikā veidota komēdija ir retums. “Kino Eizenšteins” piedāvā sarunu par komēdijām ar nule kā iznākušās melnās komēdijas “Sema ceļojumi” režisoru Aiku Karapetjanu, aktieri Andri Keišu, kino režisoru Gati Šmitu, kino producentu un režisoru Andreju Ēķi un kinopētnieci Danielu Zacmani.

Kino Eizenšteins saruna "21.gs. kino stāsti"

Ikgadu balvu sadalījums starptautiskos kinofestivālos un prestižu apbalvojumu nominācijas, piemēram, Zelta Globusa un BAFTA (Britu Kinoakadēmijas balva) kontekstā, uzrāda zināmu gada bilanci pasaules kinematogrāfa tendencēs. Tomēr jājautā, vai tēmas un stāsti, kas atspoguļojas šajos kinodarbos, norāda uz aktualitātēm kino vai tomēr politiskajā un sociālajā telpā? Par to, vai 21. gs. iespējams runāt par nezūdošiem filmu naratīviem un pārnacionālu kino, viedokļos dalījās lektore, pētniece un kino kritiķe Dārta Ceriņa, ACME Film vadītāja Inese Apse, kā arī kinorežisori – Aiks Karapetjans un Dāvis Sīmanis. Sarunas moderatore: RIGAIFF radošā direktore Sonora Broka.

Kino Eizenšteins "Latvija un dokumentālais kino"

Dokumentālais kino Latvijā ir gana pārstāvēts, tomēr arvien rodas dažādi apstākļi, kas tranformē un vienlaikus sarežģī gan tā pastāvēšanu, gan virzību kopumā. Par to, kādi juridiski sarežģījumi mūsdienās ietekmē dokumentālā kino veidošanu, cik sarežģīti ir uzturēt vērojošā dokumentālā kino tradīciju un cik paliekošu nozīmi ieguvis inscenējums diskusijā par dokumentālā kino tendencēm Latvijā viedokļos dalījās dokumentālā kino režisors, producents, operators Ivars Zviedris, producents Uldis Cekulis (filmu studija VFS Films), režisors Jānis Ābele, producente Elīna Gediņa-Ducena (filmu studija Mistrus Media) un režisore Laila Pakalniņa. Sarunas moderatore: kino pētniece un kritiķe Zane Balčus.

Kino Eizenšteins saruna "Izdomāt kino no jauna"

Nākotnes kino prognozes ir jautājums, kas nodarbina kino veidotājus, kinofestivālu radošos prātus, kā arī tos, kas primāri domā par filmu nonākšanu pie skatītāja – kino izplatītājus un izrādītājus. Straumēšanas platformu ienākšana filmu tirgū, kas būtiski ietekmējusi kino skatīšanās tendences, ir bijusi strauja, taču paredzama parādība. Kā tas ietekmējis šī brīža kino aktualitātes un kā tas potenciāli spēj mainīt nākotnes kino? Par to, kādu kino varam sagaidīt un prognozēt nākamībā, viedokļos dalījās raidieraksta viesi: režisore Marta Elīna Martinsone, režisors Juris Poškus, RIGAIFF izplatīšanas departamenta vadītāja un kinoteātra “Kino Bize” programmas veidotāja Paula Bērziņa, LKA Nacionālās filmu skolas vadītājs un režisors Jānis Putniņš. Sarunas moderatore: RIGAIFF radošā direktore Sonora Broka.

Kino Eizenšteins saruna "Vai Rīgas kinostudija ir beigusies?"

Padomju kino periods ir līdzšim apjomīgākais laikposms Latvijas kinematogrāfa vēsturē, kas aptver vairāk nekā 50 gadus. Tas iezīmē ārkārtīgi plašu norišu, žanru, estētisko uzstādījumu maiņu un tehniskās attīstības nianses, kas padarījusi to par sarežģītu un šķietami necaurredzamu vēstures procesu. Kā tuvoties šim apjomīgajam kino vēstures mantojumam un kā to padarīt interesantu arī jaunākās paaudzes skatītājam, pētniekam vai kino interesentam? Lai šķetinātu to, kā raudzīties uz padomju kino šodien, uz raidieraksta diskusiju aicināta Kristīne Matīsa (kino vēsturniece, žurnāliste, Nacionālā kino centra filmu nozares informācijas speciāliste, portāla “Kino Raksti” galvenā redaktore), Anita Uzulniece (augstskolas RISEBA docente), Ieva Augstkalna (Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, kino kritiķe) un Pēteris Krilovs (kino un teātra režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors). Moderatore: kino zinātniece Zane Balčus.

Kino Eizenšteins saruna "Cik dārgs ir kino?"

Kino veidošanas process no idejas līdz ražošanai un filmas nodošanai skatītāju rīcībā aptver lielus laika, iesaistīto personu un finansu līdzekļus. Estētiskā komplicētība un tehniskie izaicinājumi filmas tapšanā nereti atduras pret laika un naudas patēriņu, kas būtiski ietekmē turpmāko ražošanas procesu. “Cik dārgi ir uzņemt kino?” tika jautāts raidieraksta viesiem – kinoproducentiem Guntim Trekterim (filmu studija Ego Media), Alisei Ģelzei (filmu studija White Picture), Aijai Bērziņai (filmu studija Tasse Film) un kino operatoram Gintam Bērziņam. Diskusijas moderators: kino producents Gints Grūbe.